2026. vēl nav beidzies...
Ap gadiem četrdesmit pieciem es sāku manīt, ka lasīšanai sāk prasīties labāks apgaismojums un ir jāapsvēr lasāmbriļļu iegādi. Bērni iesmēja, ka tētim jāuzdāvina selfijstiku, jo roku garums drīz nepietiks, lai lasītu ziņas telefonā. Desmit gadus vēlāk esmu kļuvis vēl vairāk tālredzīgs un, jo sevišķi krēslas stundās pasauli un cilvēkus uztveru izplūdušus. Brilles, protams, glābj, bet man patīk redzēt pasauli caur tādu kā blur filtru, bez liekām detaļām, bez konkrētām sejām un rudens krāsas gribot negribot iezogas bildēs.
Nolēmu iegādāties fotokameru. Lai cik izslavēta un megapikseļiem bagāta ir iPhone kamera, man pietrūka dzīvības bildēs.